Koku zāģēšanā mēs izmantojam vairākas metodes, atkarībā no koku izmēra un apkārtējās vides iekārtojuma.
Pilnīga koku izzāģēšana.
Koku zāģēšana atklātā vietā (pilnīga nozāģēšana koka dabiskā noliekuma virzienā).
Tā ir visvienkāršākā koku zāģēšanas metode. Pie pareizas izpildes tā tiek veikta ar minimālu piepūli. Tiek izmantotas tradicionālas koku gāšanas metodes.
Koku zāģēšana ēku tuvumā (pilnīga nozāģēšana koriģētā virzienā).
Tā, piemēram, nepieciešams nozāģēt sausu koku, kurš atrodas teritorijas pašā stūrī, stipri noliecies uz kaimiņu teritorijas pusi. Pie vairāk kā 5 grādu slīpuma, pielietojot tradicionālās koku gāšanas metodes, koks kritīs uz noliekuma pusi. Bet, ja tiek piesieta atbalsta virve vismaz vienas trešdaļas stumbra augstumā, koks gāzīsies uz jebkuru pusi. Spēks, kas nepieciešams, lai noturētu koka stumbru, tiek iegūts ar vinčas vai polispasta - ierīces no skavām, blokiem un virves- palīdzību, darbojošos pēc tā paša vinčas principa. Arī pareiza stumbra iezāģēšana novirza stumbru noteiktā trajektorijā.
Koku zāģēšana pa daļām
Vieta ap koku bieži ir par mazu, lai koku uzreiz nozāģētu pilnībā. Piemēram, ja koks atrodas nama iekšpagalmā vai ir norobežots ar žogu vai elektrolīnijām. Šādos gadījumos ir neizbēgama koka zāģēšana pa daļām. Arī šeit ir iespējamas dažādas situācijas..
Koku zāģēšana ēku tuvumā (zāģēšana pa daļām ierobežotā teritorijā).
Metode tiek izmantota, ja kokam apkārtesošajā laukumā ir iespējams mest smagas koka daļas.
Alpīnists uzkāpj kokā pēc iespējas augstāk. Darba zonas augstums tiek izvēlēts atbilstoši drošības apsvērumiem. Tad tiek veikts sagatavošanās posms- zaru apzāģēšana. Pēc tam koks ir gatavs zāģēšanai pa daļām. Pie galotnes tiek piesieta virve, kuru vajadzīgajā virzienā lejā velk pārinieks. Tad galotne tiek nozāģēta. Tāpat tiek nozāģētas arī pārējās koka daļas. Nozāģētās koka daļas piezemēšanās vieta ir atkarīga ne tikai no pareizas iezāģēšanas, bet, pirmkārt, jau no alpīnista pārinieka rīcības.
Lai mīkstinātu nozāģēto stumbra daļu kritienu, iespējams izveidot amortizējošu slāni no iepriekš nozāģētajiem zariem un citām koka daļām.
Koku zāģēšana virs ēku jumtiem (koka zāģēšana pa daļām ar katras nozāģētās daļas nolaišanu lejā ar virves palīdzību)
Gadījumā, ja nepieciešams nozāģēt koku, kurš aug dārgā zālājā, asfaltā vai blakus tādiem objektiem, kur, pielietojot augstāk izklāstīto paņēmienu, ir pārāk augsts risks tos sabojāt, nonākam pie tehniski daudz sarežģītākas, bet toties daudz drošākas koku zāģēšanas metodes- koka zāģēšanas pa daļām ar katras nozāģētās daļas nolaišanu lejā ar virves palīdzību. Tiek izmantoti divi šīs metodes varianti.
Pirmais variants tiek izmantots, ja objekts atrodas piemērota apkārtmēra koku tuvumā.
Stumbra sagatavošana sazāģēšanai šajā gadījumā ir tāda pati kā iepriekšējos gadījumos. Pēc tam uz blakus esošajiem kokiem tiek uzkārtas speciālas virves, kuras būs nepieciešamas nozāģēto koku daļu nolaišanai lejā. Tās jāuzkar tā, lai pēc iespējas samazinātu rāviena spēku nozāģētā koka daļas kritiena laikā. Viens virves gals tiek nostiprināts uz zemes, bet otrs tiek piesiets pie stumbra pēc iespējas augstāk virs iedomātās zāģējuma vietas. Nozāģētais gabals paliek karājoties virvēs un pārinieks uzmanīgi to nolaiž lejā. Tāpat tiek nolaistas zemē arī pārējās nozāģētās koka daļas. Virvju skaits nozāģēto koka daļu nolaišanai uz zemes tiek noteikts atkarībā no koka novietojuma pret apkārt esošiem objektiem. Tā, piemēram, zāģējot kokus dažos mūsu objektos, ir nācies kārt pat trīs virves, lai ar katras palīdzību pēc kārtas nolaistu nozāģētos koka gabalus tieši uz izvēlētās taciņas.
Šis paņēmiens ar savas tehnikas sarežģītību un laikietilpību ir visoptimālākais, jo ļauj pilnībā kontrolēt katru izzāģējamo vienību.
Otrs variants tiek izmantots situācijās, kad koks atrodas pārāk tālu no pārējiem.
Lai nozāģētu tādu koku, nolaišanas virve jānostiprina uz tā paša stumbra zem iedomātās zāģējuma vietas, bet pēc iespējas tuvāk tai vietai. Šeit jāizmanto speciālas dubultās virves, jo nozāģētās stumbra daļas krišanas brīdi rāviena spēks ir ļoti liels. Situācija atgādina alpīnista kritienu, kurš kāpj klintī ar zemo drošinājumu, tikai ar tādu starpību, ka nozāģētā stumbra daļa sver ievērojami vairāk kā 70 kilogrami.
Apakšējos virvju mezglus nostiprina pie nolaišanās virves, augšējie tiek piesieti pie koka galotnes. Arī šeit vajadzīga novilkta virve, ne tikai paša alpīnista drošībai, bet arī nozāģētā stumbra daļas kritiena vietas koriģēšanai. Pēc nozāģēšanas alpīnista pārinieks stumbra daļu uzmanīgi nolaiž uz zemes.
Šis paņēmiens ir diezgan bīstams. Riska faktori šeit ir ne tikai virves spēcīgais rāviens sāņus, bet arī nozāģētā stumbra gabals, kas atsitas pret to pašu koku, uz kura joprojām karājas alpīnists. Tāpēc šī metode tiek izmantota tikai īpašos gadījumos, jo prasa lielu piepūli un profesionālu izpildījumu.
Bīstamo koku zāģēšana.
Pilsētas bīstamo koku zāģēšana ar pacēlāju, žirafi.
